lietvārds
Latvian
Etymology
From lieta (“thing, object”) + vārds (“word”), a calque of German Dingwort coined by Juris Neikens in 1850 as lietu-vārds; after some variation (A. Stērste had lietas vārds in 1879, and also K. Mīlenbahs in 1895), J. Pārstrauts suggested the form lietvārds in 1881, which eventually became accepted as standard in the 1940s.[1]
Pronunciation
Noun
lietvārds m (1st declension)
- (grammar) noun (a word used to refer to an entity, concept or idea)
- lietvārds daudzskaitļa formā ― a noun in the plural form
- lietvārdu celmi ― noun stems
- lietvārda dzimte ― noun gender
- lietvārda deklinācijas ― noun declensions
Declension
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | lietvārds | lietvārdi |
accusative (akuzatīvs) | lietvārdu | lietvārdus |
genitive (ģenitīvs) | lietvārda | lietvārdu |
dative (datīvs) | lietvārdam | lietvārdiem |
instrumental (instrumentālis) | lietvārdu | lietvārdiem |
locative (lokatīvs) | lietvārdā | lietvārdos |
vocative (vokatīvs) | lietvārd | lietvārdi |
Synonyms
See also
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs (Category: lv:Parts of speech)
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “lietvārds”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca[1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
- Latvian etymologies from LEV
- Latvian compound terms
- Latvian terms calqued from German
- Latvian terms derived from German
- Latvian terms coined by Juris Neikens
- Latvian coinages
- Latvian terms with IPA pronunciation
- Latvian words with falling intonation
- Latvian terms with audio pronunciation
- Latvian lemmas
- Latvian nouns
- Latvian masculine nouns
- lv:Grammar
- Latvian terms with usage examples
- Latvian first declension nouns
- lv:Parts of speech