ditatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dītō.
Participle
dītātus (feminine dītāta, neuter dītātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dītātus | dītāta | dītātum | dītātī | dītātae | dītāta | |
Genitive | dītātī | dītātae | dītātī | dītātōrum | dītātārum | dītātōrum | |
Dative | dītātō | dītātae | dītātō | dītātīs | |||
Accusative | dītātum | dītātam | dītātum | dītātōs | dītātās | dītāta | |
Ablative | dītātō | dītātā | dītātō | dītātīs | |||
Vocative | dītāte | dītāta | dītātum | dītātī | dītātae | dītāta |