Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of dēfīniō.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): [deː.fiːˈniː.tʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [d̪e.fiˈniː.t̪us]
Participle
[edit]dēfīnītus (feminine dēfīnīta, neuter dēfīnītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | dēfīnītus | dēfīnīta | dēfīnītum | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnīta | |
| genitive | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnītī | dēfīnītōrum | dēfīnītārum | dēfīnītōrum | |
| dative | dēfīnītō | dēfīnītae | dēfīnītō | dēfīnītīs | |||
| accusative | dēfīnītum | dēfīnītam | dēfīnītum | dēfīnītōs | dēfīnītās | dēfīnīta | |
| ablative | dēfīnītō | dēfīnītā | dēfīnītō | dēfīnītīs | |||
| vocative | dēfīnīte | dēfīnīta | dēfīnītum | dēfīnītī | dēfīnītae | dēfīnīta | |
References
[edit]- “definitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “definitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- definitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.